Atrastas dvīņu planētas var atrisināt ilgstošu noslēpumu

Pirms 17 gadiem zinātnieki bija pirmie, kas aprēķināja pirmās saules planētas lielumu. Tad radās jautājums: „Kāpēc viņi ir tik lieli?”. Nesenais divu planētu atklājums palīdzēs tuvāk atbildēt.

Gāzes giganti ir piepildīti ar ūdeņradi un hēliju, un vismaz 4 reizes pārsniedz arī zemes diametru. Ja šādi objekti ir tuvu savām zvaigznēm, tad tos sauc par „karstajiem Jupitriem”. Pēc masas viņi atgādina Jupiteri un Saturnu, bet biežāk tie kļūst par lieliem un gandrīz sasniedzot zvaigžņu parametrus.

Visticamāk, to neticami izmēri ir saistīti ar siltuma plūsmu atmosfērā, ko izskaidro vairākas teorijas. Bet mums nav miljoniem gadu, lai sekotu konkrētas planētas sistēmas attīstībai.

Lai atrisinātu šo problēmu, pētnieki nolēma pārskatīt K2 misijas datus, lai atrastu karstos Jupiters ap milzīgajām zvaigznēm. Šīs zvaigznes nonāk vēlākajos dzīves posmos, tāpēc tās vairāk ietekmē planētas. Zinātnieki uzskata, ka karstās Jupiters pie šādām zvaigznēm palielinās tiešās enerģijas plūsmas dēļ. Meklēšanas laikā mēs atradām divas planētas ar 9 dienu intervāliem. Izrādījās, ka abi ir par 30% lielāki nekā Jupitera lielums. Keck observatorijas aptauja parādīja, ka, neskatoties uz mērogu, tās joprojām sasniedz tikai pusi no Jupitera masīvības. Pārsteidzoši, īpašības ir ļoti līdzīgas, tāpēc tās sauca par "dvīņiem".

Izmantojot planētas evolūcijas sekošanas modeļus, pētnieki noteica planētu izaugsmi, absorbējot siltumu no zvaigznes un nododot to interjera dziļumā, tāpēc visa planēta sāka paplašināties, bet blīvums samazinājās.

Protams, ir riskanti paļauties uz datiem, ko apstiprinājuši tikai divi objekti. Taču šie paskaidrojumi izslēdz inflācijas momentus un atbilst novērojumiem. Galu galā Saule kļūs arī par sarkanu milzu un ietekmēs visu sistēmu. Tāpēc, pētot zvaigžņu ietekmi citās sistēmās, varēs saprast, kas notiks ar dzīvību uz Zemes.

Komentārus (0)
Meklēt