Ja runājam par kosmisku parādību, „mākonis” atšķiras no baltajiem veidojumiem, ar kuriem mēs esam pieraduši debesīs. Mēs runājam par liela mēroga molekulāriem mākoņiem - telpiskiem objektiem, ko pārstāv ūdeņraža molekulas un hēlijas atomi, kuros parādās jaunas planētas un zvaigznes. Pēc masas tie var būt miljoniem reižu lielāki par sauli un paplašināties līdz simtiem gaismas gadu.
Viens no tuvākajiem mākoņiem ir W51, kas ir 17000 gaismas gadu attālumā. Jaunajā kompozīta attēlā jūs varat pagriezt lielās enerģijas iznākumu no zvaigžņotā audzēšanas laukuma, kurā Chandra rentgena stari ir zilā krāsā. 20 stundu novērošanas laikā tika ierakstītas 600 jaunās zvaigznes, kā arī starpzvaigžņu gāzes rentgena stari, kuru temperatūra sasniedza miljonu grādu.
Spitzera teleskopa infrasarkanais gaisma tiek pārraidīta uz dzelteni zaļu un parādās vēsas gāzes un zvaigznes. W51 ir vairāki jauniešu zvaigžņu kopas. Centrālajā (G49.5-0.4) ir vairāk nekā 100 rentgena avoti.
Rentgena spektrs
Attēlā molekulārais mākonis aizpilda visu redzes lauku, bet Chandra ir nepieejamas lielas platības, jo tām ir zemāka karstā starpzvaigžņu gāzes enerģija. Tiek uzskatīts, ka blīvas vietas ar aukstu materiālu pārvieto karstās gāzes vai bloķē rentgena starus.
Ievērojams avots ir masīva zvaigzne, kuru ieskauj vājākas. Tas liecina, ka masīvās zvaigznes var tikt radītas izolēti. Netālu no centra atrodas vēl viens jauns klasteris ar zvaigžņu sistēmu, kas rada neparasti lielu enerģijas rentgena staru daļu. Lai gan neviena teorija nevar izskaidrot, kā tas notiek, tāpēc, visticamāk, mēs runājam par divām jaunām masīvām zvaigznēm. Šādiem spēcīgiem stariem vajadzētu mainīt molekulu ķīmiju un radīt nepiemērotu vidi planētu veidošanai.
