Liels Magelāna mākonis
Starptautiskā astronomu komanda ir ierakstījusi negaidīti lielu masveida zvaigžņu skaitu tuvējā galaktikā. Runa ir par 30 Zelta zivju zvaigžņu dzimšanas teritoriju Lielajā Magelāna mākonī.
Pārskatīšanai viņi izmantoja ļoti lielu teleskopu, kas palīdzēja novērot 1000 masīvās zvaigznes 30 Zelta zivīs - liela mēroga zvaigžņu dzemdību slimnīcā (Tarantula miglājs). Zinātnieki ir veikuši detalizētu analīzi par 250 zvaigznēm ar masu 15 un 200 reižu lielākas par saules enerģiju, lai atklātu masveida zvaigznes - sākotnējās masas funkciju (NMF).
Masīvās zvaigznes ir svarīgas astronomiem, jo tās ietekmē viņu vidi. Dzīves beigās viņi spēj eksplodēt supernovas veidā, veidojot vienu no eksotiskākajiem Visuma objektiem - neitronu zvaigznēm vai melnajiem caurumiem.
Vēl nesen līdz 200 saules masu klātbūtne bija stipri apstrīdēta, bet analīze liecina, ka maksimālā masa 200-300 saules ir diezgan iespējama. Studējot Visumu, zinātnieki nonāca pie secinājuma, ka zvaigznes kļūst arvien mazāk un patiesi masīvas. NFM prognozē, ka lielākā daļa zvaigžņu masas ir priekšmetos ar mazu masu, un tikai mazāk par 1% parādās ar masu, kas ir 10 reizes lielāka par saules enerģiju. Komanda izvēlējās studēt 30 Zelta zivis, jo šajā zvaigžņu dzimšanas zonā ir dažas no masīvākajām zvaigznēm. Liels paraugs ļāva zinātniekiem iegūt visprecīzāko NFM segmentu un pierādīt, ka ir daudz masīvākas zvaigznes nekā iepriekš. Turklāt tagad konstatējumi liecina, ka lielāks zvaigžņu masas apjoms atrodas tieši masveida priekšmetos.
Zvaigznes darbojas kā kosmosa dzinēji, radot lielāko daļu ķīmisko elementu. Pastāvīgu vēju dēļ masveida zvaigznes izdala milzīgu jonizējošo staru daudzumu un kinētisko enerģiju. Tas ir jonizējošais starojums, kas ietekmēja telpas atkārtotu precizēšanu pēc tumšo laikmetu perioda.
Pētījumi var atvērt Visumu mums pilnīgi citā veidā. Jau šobrīd analīzē redzams, ka supernovu skaits ir par 70% lielāks, ķīmiskā raža ir trīs reizes lielāka un jonizējošais starojums - 4 reizes vairāk. Jā, un melno caurumu veidošanās ātrums var būt par 180% lielāks. Tagad ir svarīgi saprast, cik vispār šie secinājumi ir un kā tie ietekmēs telpisko evolūciju.
