Pētnieki jau sen ir zinājuši, ka saules lādētas daļiņas, kas koncentrējas ap Zemi, dažreiz izkliedējas augšējā atmosfēras slānī, kas noved pie auroras veidošanās. Bet gadu desmitiem neviens precīzi nezināja, kādi enerģiskie elektroni ir tieši. Nesen divas vēlamās vietās tika uzstādīti divi transportlīdzekļi, lai tieši noteiktu elektrona impulsīvo zudumu un cēloni.
Jaunajam pētījumam izmantoja NASA un FIREBIRD II CubeSat zondes. Ar viņu palīdzību viņi parādīja, ka cēlonis var būt kopējs plazmas vilnis telpā, ko rada svārstīgi elektriskie un magnētiskie lauki. Viļņiem ir arvien vairāk toņu, kas skan putnu čiršana un spēj paātrināt elektronus. Šādiem novērojumiem ir jāizmanto divi satelīti. FIREBIRD II dati tika iegūti no 310 jūdžu augstuma virs Zemes, un divi Van Allen zondi tika ievietoti plašā orbītā.
Zeme ap Zemi ir īsta džungļi, kas piepildīta ar neredzamiem laukiem un sīkām daļiņām. Magnētiskā sauszemes vide slazdo elektronus un jonus koncentrēšanas jostās, ko sauc par Van Allena starojuma jostām.
Dažreiz daļiņas nokļūst atmosfērā. Visbiežāk var novērot nelielu elektronu „lietus”, bet periodiski rodas mikrouzlauzumi (pulsējošas daļiņas). Pēdējie tika notverti 2016. gadā ar Van Allen zondi. Šo informāciju izmanto, lai uzlabotu laika apstākļu prognozes.
