.
Atgriezīsimies pie nesenās pagātnes. 1998. gada 3. augusts, Boulder (Kolorādo). Stundas pavirši pusdienlaikā, bet ārā ir tumšs. Uz augšu sabiezinājās blīvs mākonis, kas uz 30 minūtēm pārklāja zemi. Radiometri parādīja ļoti zemu ienākošo gaismas līmeni. Zinātnieki ir tik ieinteresēti šajā incidentā, ka 2017. gadā viņi nolēma izpētīt saules aptumsumu, lai labāk izprastu zemes enerģijas sistēmu.
Nākamais kopējās saules aptumsuma notikums ir paredzēts 21. augustā. Komanda gatavojas modelēt procesu ar progresīvu datorprogrammu. Ja viss beidzas labi, tad mēs spēsim uzlabot saules enerģijas daudzuma aplēses, kas nonāk zemē, un sapratīsim sistēmas regulēšanas principu mākoņos.
EPIC kamera izveidos līdzīgus attēlus no Lagrange 1 miljonu jūdžu attālumā no planētas.
Zemes enerģijas sistēma nepārtraukti virzās, lai saglabātu līdzsvaru starp ienākošajiem saules stariem un izejošo planētu. Mākoņiem ir izšķiroša nozīme.
Mēness pie aptumsuma brīdī radīs milzīgu ēnu. Komanda jau zina satelīta izmērus un gaismas bloķēšanas īpašības, bet zemes un kosmosa aprīkojums palīdzēs precīzi noteikt, kā ēna ietekmē ienākošo saules gaismu.
Zinātnieki iepriekš veica liela mēroga atmosfēras mērījumus, bet tas ir pirmā reize, kad viņi savienos zemes un kosmosa tehnoloģijas. Eksperimentā simulē kopējo saules aptumsumu staru transporta trīsdimensiju modelī. Šis attēls parādīs tieši to, kā enerģija izplatās visā pasaulē. Modernie modeļi attēlo mākoņus vienā dimensijā. Bet, lai iegūtu precīzākus rezultātus, jums ir nepieciešams 3D izskats. To atšķirība ir tāda, ka trīsdimensiju versijā var redzēt un aprēķināt daudzos virzienos, kuros mākoņi izkliedē ienākošo gaismu. Rezultāti ietekmēs klimata modeļus un planētas enerģijas budžeta rādītājus.
Eclipse perioda laikā zemes mērījumi tiks veikti Casper, Vaiominga un Kolumbijā.
Pandoras spektrometrs pārraudzīs katru gaismas viļņa garumu, un piranometrs mērīs kopējo saules enerģijas daudzumu visos virzienos. Pirms un pēc pasākuma zinātnieki aprēķinās arī atmosfērā absorbēto mikroelementu daudzumu.
Kosmosā pasākumam sekos EPIC kamera uz kuģa DSCOVR, kā arī kameras no satelītiem Terra un Aqua. Šis pētījums būs vēl viens solis NASA 30 gadu darbā, lai izmērītu saules enerģiju augšējā atmosfērā un planētu atgriešanos kosmosā.
Rudenī TSIS-1 par ISS un sestais CERES instruments saules starojuma analīzei plāno uzsākt turpmāku izpēti.
