15. gadskārtējās Eiropas kosmosa laika nedēļas pirmajā dienā šī Habla kosmiskā teleskopa fotogrāfija lieliski parāda lielisko debess laika parādību Saules sistēmas ārējos reģionos. Šeit ir Urāna aurora.
Auroras (ziemeļu lukturi) - relatīvi pazīstama kosmosa laika forma Zemei, ko pastāvīgi novēro citās planētām. Zemes ziemeļu un dienvidu aurora rāda spilgtus gaismas viļņus, kas debesīs iekrāso zaļā, sarkanā, violetā un zilā krāsā.
Šie pārsteidzošie notikumi tiek radīti, kad enerģiski uzlādētu daļiņu plūsmas iekļūst Zemes atmosfēras augšējos slāņos līdz pat vairākiem simtiem kilometru augstumā un nonāk saskarē ar skābekļa un slāpekļa atomiem un molekulām. Rezultātā fotoni tiek atbrīvoti pie noteiktiem redzamiem viļņa garumiem vai krāsām (zaļš un sarkans - skābeklis, zils un violets - slāpeklim).
Habls novēroja Urāna auroru dažādos laikos: 2011.gadā teleskops bija pirmais, kas parādīja šo parādību no sauszemes apkārtnes, un 2012. un 2014. gadā tas pievienoja datus ārpus redzamās gaismas. 2014. gada īpašā novērošanā zinātnieki varēja noteikt, ka planētas mirgojošās auroras rotē ar Urānu. Novērojumi arī ļāva atklāt planētas magnētiskos stabus un sekot divām starpplānām ietekmēm, kas izplatījās caur Saules sistēmu. Šos satricinājumus izraisa spēcīgs materiāla pārrāvums, ko izstaro zvaigžņu saules vējš - nepārtraukta lādētu daļiņu plūsma no zvaigznes.
Fotogrāfijā auroras tiek uzskatītas par spilgtiem baltiem plankumiem uz planētas zilās virsmas, apvienojot Habla teleskopa optiskos un UV novērojumus ar arhīva datiem no Voyager-2 kosmosa kuģa. Voyager 2 bija pirmais un pēdējais Urāna apmeklētājs, kas 1986. gada janvārī steidzās pāri planētai un 1989. gada augustā arī Neptūnam.
