Lielu skaitu molekulu klātbūtne supermassīvo melno caurumu vējiem ir nesaprausi zinātniekus. Molekulas atrodas kosmosa stilīgākajās daļās, un melnās caurumi tiek uzskatīti par enerģiskākajām parādībām. Tātad molekulu meklēšana melnā cauruma vējos ir kā ledus gabala atrašana karstā krāsnī.
Pētnieki ilgu laiku nespēja saprast, kā kaut kas var izdzīvot enerģijas izplūdes siltumu. Tomēr jaunā teorija uzskata, ka tas nav par izdzīvošanu. Tā ir pilnīgi jauna molekula, kas dzimusi vējos ar izcilām īpašībām, kas ļauj viņiem pielāgoties un attīstīties naidīgā vidē.
Šī ideja pieder Aleksandram Richingam, kurš izveidoja datora kodu, kur pirmo reizi tika modelēti detalizētie ķīmiskie procesi starpzvaigžņu gāzēs. Ja melnā cauruma vējš pūš gāzi no galaktikas, tas uzsildīs un iznīcinās visas molekulas. Molekulārās ķīmijas simulācijas melnā cauruma vējos ir parādījušas, ka aizkavētās gāzes var atdzist un radīt jaunas molekulas. Teorija atbild uz Herschel observatorijas un ALMA masīva (Čīle) agrīnās apskates jautājumiem. 2015. gadā pētnieki apstiprināja enerģijas izplūdi no galaktikas centros redzamiem supermassīviem melniem caurumiem. Šīs izplūdes iznīcina visu, kas ir ceļā, ekstrudējot materiālu zvaigžņu dzimšanai. Tiek uzskatīts, ka šie vēji ir atbildīgi par sarkano un mirušo eliptisku galaktiku klātbūtni, kur jaunas zvaigznes nerodas.
2017. gadā vēroja strauju jaunu zvaigznes parādīšanos vējš. Agrāk šī parādība tika uzskatīta par neiespējamu, ņemot vērā ārkārtējo situāciju aizplūšanā. Jaunas zvaigznes tiek veidotas no molekulārās gāzes, tāpēc teorija ir labi pārklāta ar situāciju.
Šī ir pirmā reize, kad molekulu veidošanās process ir strādājis detalizēti un sniedzis pārliecinošu skaidrojumu par to klātbūtni supermassīvo melno caurumu vējiem. Šādi veidotās molekulas infrasarkanajos staros ir spilgtākas un siltākas. Teorija galu galā varēs pārbaudīt ar James Webb teleskopa izlaišanu 2019. gadā.
