.
Māksliniecisks redzējums par to, kā karstā planēta iet vecāku zvaigznes priekšā.
EKA pārstāvji ziņoja, ka ceturtā zinātniskā misija, kuru plāno uzsākt 2028. gadā, būs izpētīt planētu rotāciju citās sistēmās. Misija tika nosaukta par Arielu (Ariel - Atmosfēras attālās uzrādes infrasarkanā Exoplanet lielaptauja).
Zinātnieki jau ir spējuši atrast tūkstošiem svešzemju pasauli, nodrošinot plašu masu, izmēru un orbītu klāstu. Tomēr vēl nav neviena holistiska attēla, kas šos raksturlielumus saistītu ar vecākās zvaigznes raksturu. Turklāt trūkst zināšanu par to, kā planētas ķīmija ir saistīta ar vidi vai tās zvaigžņu tipu.
Ariel plāno risināt pamatjautājumus par to, kā attīstās planētu sistēmas. Šim nolūkam izpētīsim simtiem eksoplanetu atmosfēru. Novērojumi sniegs priekšstatu par dažādiem planētas un atmosfēras veidošanās posmiem, un to turpmākais evolūcijas modelis palīdzēs mūsu sistēmu pārvērst kontekstā. Pētnieki uzskata, ka Ariel ir loģisks nākamais solis eksoplanetu zinātnē, ļaujot jums virzīties uz svarīgākajiem zinātniskajiem jautājumiem, kas saistīti ar to veidošanos un attīstību. Turklāt misija ļaus Eiropas zinātniekiem saglabāt konkurētspēju šajā jomā.
Projekts koncentrēsies uz siltajām un karstajām pasaulēm (no super-zemes līdz gāzes gigāniem), pētot to jaukto atmosfēru, lai atšifrētu masveida sastāvu. Arijs mērīs atmosfēras ķīmiskos nospiedumus, kad planēta iet caur viņas zvaigzni. Papildus jau zināmām sastāvdaļām (oglekļa dioksīdam, ūdens tvaikam un metānam) ir iespējams noteikt vairāk eksotisku metālu savienojumu.
Misijas teleskops darbosies ar redzamiem un infrasarkanajiem viļņu garumiem. Tā tiks uzsākta ESA Ariane-6 raķetē no Kuru 2028. gada vidū. Uzstādīšana ir paredzēta otrajā Lagrange punktā (L2) 1,5 miljonu kilometru garumā. Sākotnējais ilgums ir 4 gadi.
