Retas optiskās parādības, kas novērotas orbītā

Retas optiskās parādības, kas novērotas orbītā

Cilvēce ir spējusi panākt ievērojamu progresu zinātnes atziņās, īpaši, ja runa ir par mājas planētu. Taču joprojām ir daudzas parādības, kas izaicina tradicionālos paskaidrojumus. “Gloria” ir reta optiskā parādība, ko galvenokārt novēro piloti vai alpīnisti, kas novēro mākoņus vai miglu. Šī ir miniatūra apļveida varavīksne, kas parādās, kad saule spīd no aizmugures un ir saskarē ar ūdens pilieniem (gaisma tiek atrauta un atgriežas pie novērotāja).

Šis fotoattēls ir vēl retāks Glorijas piemērs no kosmosa. 2018. gada 14. septembrī „Horizon” misijas laikā ISS astronauts Aleksandrs Gersts publicēja fotogrāfiju un parakstīja: „Ir apbrīnojami ievērot godību no ISS. Šo optisko parādību parasti var redzēt no gaisa kuģa vai virs vulkāniem. Teorētiski, mūsu ēna ir tieši pie varavīksnes vidus, bet mēs nevaram būt ēnā augstuma dēļ. "

Tas ir patiešām reti sastopams gadījums, lai novērotu krāšņumu no ISS augstuma (400 km), jo ir nepieciešami daži atmosfēras apstākļi. Zemes atmosfēra pārsniedz 480 km virs planētas virsmas, bet lielākā daļa no tām paliek 16 km, kas padara robežas definīciju ar telpu diezgan neskaidru. Karmana līnija 100 km augstumā ir kopīgs punkts, kas pārstāv robežas starp Zemi un kosmosu, bet Zemes un kosmosa laika apstākļi parasti ignorē mūsu zinātniskos uzskatus. Atmosfēras virsotnēs mums izdevās atrast daudzas parādības, kuras joprojām ir grūti izskaidrot, piemēram, sudraba mākoņi, sprites un zilās sprauslas. Taču ISS ir lieliska platforma pētniecībai.

Šogad orbitālajā stacijā kā specializēts objekts tika uzstādīts atmosfēras un kosmosa monitors (ASIM). Optisko kameru, fotometru un rentgena detektoru kolekcija ir izstrādāta, lai meklētu elektriskās izlādes, kas radušās vētrainos laika apstākļos, kas pārsniedz augšējo atmosfēras slāni.

Šī observatorija nav paredzēta Gloria izpētei, bet kameras arī uzņem citus notikumus. Astronauts Andreas Mogensens ar ISS spēja sagūstīt sprītu, apliecinot, ka šī parādība ir novērojama no kosmosa. Orbitālā stacija kalpo ne tikai kā kosmosa laboratorija, bet arī kā ērts novērošanas punkts. Piemēram, agrāk tajā bija saules instalācija, kas sekoja Saules starojumam ar elektromagnētisko spektru.

Komentārus (0)
Meklēt