Putekļu gredzena modelis ap jauno zvaigzni Elias 24, kas izveidots, pamatojoties uz jaunu ALMA milimetru rāmju modelēšanu. Šis modelis rāda, ka planēta radīja putekļus ar 70% Jupitera masas un 60 attālumā no zvaigznes. e
Visbiežāk eksoplanetes tiek atrastas, izmantojot tranzīta metodi, atzīmējot zvaigznes mirgošanu vai mērot radiālo ātrumu (svārstības). Ir ļoti reti redzēt pasauli tiešā vizualizācijā, jo ir grūti redzēt spilgtu objektu spilgtajā starlight. Taču radioraidītāju jaunās paaudzes rašanās ļāva attēlot protoplanetāros diskus, turklāt tiem bija atrodamas orbitālās eksoplanetes. Īpaši interesanti ir nepilnības un gredzenveida struktūras.
Daudzos protoplanetārajos infrasarkano staru un submillimetru starojuma sistēmās ir konstatēti putekļu gredzeni. Gredzenu izcelsme joprojām tiek apspriesta. Tas var būt radies no putekļu kopām, putekļu nosēdumiem, gravitācijas nestabilitātes vai pat putekļu optisko īpašību svārstībām. Ir alternatīva. Gredzeni var parādīties no dinamiskā procesa, kas notiek planētu orbitālajā kustībā, kas jau ir attīstīta un pārvietojas pa pastāvīgiem maršrutiem. Tad planētām ir jārada viļņi putekļainos diskos, kas, izkaisīti veidlapas nepilnības. Problēmu var atrisināt, ja tiek atzīts, ka dažāda lieluma putekļu graudi atšķiras savā darbībā: mazie ir saistīti ar gāzi, bet lielie - ar spiediena gradientu un koncentrējas tuvu atstarpēm.
Pētnieki nolēma izmantot objektu ALMA - zvaigzni Eliju 24. Viņiem izdevās atrast pierādījumus par nepilnībām un gredzeniem, norādot, ka tos veido orbitāla planēta. Tas arī izskaidro modeli, parādot, ka planēta sasniedz 70% no Jupitera masas un ir 61,7 attālumā no tās zvaigznes. e.
