Chris Packham, Teksasas Universitātes fizikas un astronomijas profesors San Antonio, veica jaunu pētījumu, kas paplašina izpratni par melnajiem caurumiem mūsu galaktikā un magnētiskajiem laukiem ap tiem.
Packham bija pirmais, kas atklāja melnā cauruma magnētisko lauku Piena ceļā ar vairākiem viļņu garumiem. Melnais caurums ir vieta telpā, kur smaguma spēks ir tik spēcīgs, ka pat gaisma nevar izkļūt no saķeres. Parasti šādus priekšmetus veido pēc masveida zvaigznes sprādziena, kur atlikušais kodols tiek iznīcināts smaguma dēļ. Piemēram, zvaigzne, kas trīs reizes ir tik liela kā Saule, kļūs par melnu caurumu. Pētītais melnais caurums ir 10 reizes lielāks par saules masu, un to sauc par V404 Cygni.
Zeme ir apveltīta ar magnētisko lauku, jo tai ir karsts šķidrums, kas bagāts ar dzelzi. Šī plūsma veido elektriskās strāvas, kas rada magnētisko lauku. Melnajam caurumam ir arī šī funkcija, jo caurums parādījās no zvaigžņu atlikumiem. Kad materiāls saplīst ap melno caurumu, elektronu strūklu iedarbina magnētiskais lauks no jebkura pola ar gandrīz gaismas ātrumu. Jauns un unikāls sprauslu novērojums un V404 Cygni magnētiskā lauka novērtējums ietvēra objekta izpēti vairākos viļņu garumos. Tests ļāva mums iegūt detalizētāku priekšstatu par magnētiskā lauka jaudu.
Izrādās, ka magnētiskie lauki ir daudz vājāki nekā iepriekš. Tas ir mulsinoši un apšauba iepriekšējos modeļus. Zinātnieks uzstāj, ka jāturpina pētīt šo jautājumu, lai saprastu melnos caurumus kopumā. Ja mēs pēc Lielā sprādziena atgriezīsimies Visuma agrākajā vietā, tad mums jāatrod spēcīga korelācija starp melnajiem caurumiem un galaktikām. Šķiet, ka caurumu un galaktiku dzimšana un attīstība ir cieši saistītas.
