Kvazāra mākslinieciskā vīzija zvaigžņu galaktikā. Kvazāru baro galaktikas centrā esošais melnais caurums. Kad gāze iekļūst akumulācijas diskā ap melno caurumu, tā sasilst un atbrīvo enerģiju EM spektrā divu spēcīgu sprauslu veidā.
Pētnieki izmantoja Herschel observatoriju, lai atrisinātu gadsimtiem seno noslēpumu par spēcīgu auksto gāzu vēja izcelsmi karstā vidē.
Pirmo reizi kvazāri atklājās 1960. gados, un tie nekavējoties kļuva par kosmoloģisko noslēpumu krātuvēm. Šie enerģijas avoti ir 10 000 reižu lielāki par mūsu galaktikas spilgtumu un darbojas kā attālināto galaktiku kodoli ar supermassīviem melniem caurumiem centrā. Gāze tiek ievilkta melnā cauruma savākšanas diskā, kas tiek sasildīta līdz ekstremālām temperatūrām, un atbrīvo enerģiju no EM spektra.
Vairāk nekā pusgadsimtu zinātnieki pārbaudīja kvazāru spektru, mēģinot izprast EM staru izcelsmi un izsekot to ceļu uz mūsu planētu. Vērtīgs instruments ir absorbcijas līnijas kvazāru emisijas spektros. Tie norāda viļņu garuma diapazonu, ko absorbē starojums. Ar viņu palīdzību mums izdevās izprast galaktiku un gāzes mākoņu sastāvu. Bet viens absorbcijas līniju kopums palika neskaidrs.
Daudzi kvazāri ir pierādījuši, ka smagos elementus absorbē aukstas gāzes, piemēram, ogleklis, silīcijs un magnija. Līnijas norāda, ka gaisma iet caur aukstās gāzes vējiem, pārvietojoties ar ātrumu tūkstošiem kilometru sekundē. Šādu vēja esamība nav jaunumi. Taču ir grūti izskaidrot, kā viņi spēj sasniegt šādus ātruma rādītājus.
Zinātnieki ir nolēmuši beidzot nonākt pie šī jautājuma risinājuma. Viņi izmantoja informāciju no Herschel observatorijas un pirmo reizi parādīja, ka metāla absorbcijas līniju izturība ir tieši saistīta ar zvaigžņu veidošanās ātrumu kvazārajās galaktikās. Šī tendence liecina par to, ka zvaigžņu dzimšana var darboties kā mehānisms, kas kontrolē noslēpumainos spēcīgos vējš.
Šis secinājums ne tikai atrisina vienu no kvazāru noslēpumiem, bet arī palīdz izjaukt vēl globālāku noslēpumu: kāpēc praksē galaktikas lielums ir ierobežots, lai gan tas teorētiski nenotiek.
Teoristi prognozē, ka galaktikas var augt, bet ultra-masveida pārpilnība vēl nav novērota. Visticamāk, pastāv process, kas darbojas kā bremze. Piemēram, par to var būt atbildīgi iekšējie gāzes vēji.
Pētnieki steidz divus iespējamos mehānismus: supernovas vējš, kas saistīts ar zvaigžņu dzimšanu, vai vēji, kas saistīti ar supermassīviem melniem caurumiem katra kvazāra centrā. Analīze liecina, ka otrā iespēja ir vairāk aizdomu.
