Habla teleskopa attēlā redzama liela mēroga vērpšanas galaktika, kas ir viens no slavenākajiem “grand spirāļu” piemēriem. Tas ir lielākais un visprecīzākais spirāles galaktikas attēls no teleskopa.
Zinātnieki ir atklājuši, ka visas galaktikas rotē vienu reizi miljardā gadā neatkarīgi no to milzības. Zeme griežas ap savu asi, dodot mums dienas garumu, un pilna orbīta ap Sauli dod gadu.
Protams, tas nav Šveices pulksteņu precizitāte. Tomēr neatkarīgi no to galaktikas lieluma galaktikām ir vajadzīgs 1 miljards gadu, lai ceļotu visu ceļu. Izmantojot parastās matemātiskās formulas, var arī pierādīt, ka visām vienāda lieluma galaktikām ir vienāds vidējais blīvums.
Šī modeļa identificēšana ļauj labāk izprast rotācijas mehānismu. Būs grūti ātri atrast blīvu galaktiku, ja kaimiņvalsts ir līdzīga izmēra, bet piemēri ar mazāku blīvumu rotē lēnāk. Tāpat pētnieki ir ieguvuši pierādījumus par veco zvaigžņu veidošanos galaktiku malā. Papildus vecāku zvaigznes populācijai viņi pamanīja mazas jauniešu objektu grupas un starpzvaigžņu gāzes. Tas ir svarīgs rezultāts, jo izpratne par to, kur galaktika beidzas, ļauj ierobežot savus novērojumus, nevis izšķērdēt laiku un skaitļošanas jaudu, pētot datus ārpus konkrētas teritorijas.
Nākamās paaudzes radio teleskopi varēs darboties ar lielu datu apjomu, kas ļaus precīzi zināt, kur galaktikas mala ir, un samazināt skaitļošanas jaudu.
