Zinātnieki uzlabo saules izvirdumu prognozēšanu

Zinātnieki uzlabo saules izvirdumu prognozēšanu

Pētnieki ziņo, ka viena parādība var būt pamatā visām saules izsitumiem. Viņi varēja atklāt slēgtas “šūnas” klātbūtni, kurā veidojas sašūts magnētiskais “pavediens”, un tāpēc rodas izvirduma notikums. Tas viss attiecas uz šūnas pretestību pavediena uzbrukumam, kas nosaka nākamā uzliesmojuma spēku un veidu. Šī ideja ļāva zinātniekiem izveidot modeli, kas spēj paredzēt maksimālo enerģiju, ko varētu atbrīvot uzliesmošanas laikā un kaitēt Zemei.

Tāpat kā mūsu planēta, vētras un viesuļvētras uzbrūk zvaigznes atmosfērā. Šīs parādības rada pēkšņa un vardarbīga saules magnētiskā lauka pārkonfigurācija, un tās ir saistītas ar intensīvu enerģijas izdalīšanos gaismas un daļiņu starojuma un dažkārt plazmas burbuļu veidā. Šādu parādību izpēte ļauj prognozēt nākotnes notikumus, kas var skart satelītus un sakaru sistēmas.

2014. gadā kļuva skaidrs, ka mūsdienās, pirms saules uzliesmojuma, pakāpeniski tiek parādīta magnētiskā lauka līniju raksturīgā struktūra, kas sasietas kā pavediens (virve). Taču līdz nesenam laikam bija iespējams sagūstīt tikai vienu pavedienu, ja plazmas burbuļi tika izlaisti. Jaunā pētījumā tika aplūkoti dažādi uzliesmojumu veidi, kuru modeļi joprojām tiek rūpīgi analizēti. Lai to izdarītu, tiek mērīts spēcīgāks magnētiskais lauks uz saules virsmas un pēc tam dati tiek izmantoti, lai atjaunotu situāciju saules koronā.

Šī metode tika piemērota liela mēroga uzliesmojumam, kas 2014. gada 24. oktobrī attīstījās vairākās stundās. Izrādījās, ka stundās pirms izvirduma attīstās kvēldiegs nonāca daudzkārtu magnētiskās šūnas ierobežojumā. Evolucionāro modeļu ieviešana superdatorā parādīja, ka pavedienam nebija pietiekami daudz enerģijas, lai izjauktu šūnu. Bet lielā rotācija izraisīja šūnas stabilitātes un daļējas iznīcināšanas pārkāpumu, izraisot spēcīgu starojumu.

Jaunā metode ļauj kontrolēt procesus, kas notiek dažas stundas pirms slimības uzliesmojumiem, un prognozēt atbrīvotās enerģijas maksimālo daudzumu. Analīze parādīja, ka 2014. gada izvirduma gadījumā plazmas izdalīšanās būtu bijusi daudz lielāka, ja šūna būtu mazāk stabila.

Komentārus (0)
Meklēt