Astronomi ir atklājuši, ka melnais caurums, kas ir 12 miljardu reižu lielāks nekā Saule, ir izveidojies laikā, kad Visums bija mazāks par 900 miljoniem gadu.
Šādi milži parasti veidojās jaunākajā Visumā, kas nozīmē lielāku materiālu piegādi. Melnais caurums ir kosmosa teritorija ar tik blīvu vielu, ka pat gaismas fotoni nevar izvairīties no to gravitācijas vice. Tās absorbē tuvās zvaigznes un putekļus, radot kosmosa zooloģisko dārzu no dažādām parādībām, piemēram, gāzes sprauslas un strauji rotējoši diski.
“Pirms šī atklājuma vislielākais melnais caurums, kas veidojās 1 miljarda gadu laikā pēc lielā sprādziena, bija melns caurums ar 5 miljardu saules masu, ti, mazāk nekā pusi nekā jaunatklātā,” teica Bram Venemans, pētnieks no Max Planck institūts Vācijā.
Atklājums, kas nedēļā publicēts dabā, rada nopietnu izaicinājumu teorijai par to, kā agrīnā Visumā veidojās melnie caurumi. Iepriekš zinātnieki uzskatīja, ka jauni melni caurumi ir radušies no zvaigznēm, kuru masa ir 100 000 reižu lielāka par Saules masu un pakāpeniski palielinājās, absorbējot starpzvaigznes vai apvienojoties ar citiem melniem caurumiem.
Bet mūsdienu teorijām nav skaidrojumu.
“Ļoti interesants šī darba aspekts ir tas, ka rezultāti mums liek domāt, ka supermassīvie melnie caurumi un viņu vecāku galaktikas agrīnā Visumā nav attīstījušies paralēli,” sacīja astronoms Akos Bogdans no Hārvarda-Smitsona Astrofizikas centra Kembridžā.
"Maz ticams, ka melnā cauruma mātes galaktika būs tik liela. Tas nozīmē, ka melnais caurums pieauga straujāk nekā galaktika, radot šaubas par kopīgo galaktiku evolūciju un to centrālajiem melnajiem caurumiem," piebilda Venemans.
Jaunais melnais caurums ir ļoti spilgti kvazārā, kas jau pastāvēja, kad Visums bija aptuveni 857 miljonu gadu vecs.
