Astronomi ir atklājuši masveida eksoplanetu, kas rotē 650 reizes tālāk no vecākās zvaigznes nekā Zeme no Saules.
Planēta, kas ir 11 reizes lielāka nekā Jupiters, kopš tā atklāšanas 2014. gadā ir nodevusi zinātniekus strupceļā, jo tā ir tik tālu no vecākā zvaigzne (16 reizes tālāk par Pluto no Saules), ka Sākumā astronomi uzskatīja, ka tas ir veidots kā zvaigzne no sava gāzes un putekļu mākoņa.
Tomēr jaunie pētījumi atklāj daudz nemierīgāku pagātni. Šķiet, ka planēta, kas pazīstama kā HD 106906b, ir migrējusi no tuvējā lauka uz zvaigžņu sistēmas slēģiem, līdz tā nonāca klīstošās masveida planētas vai tuvās zvaigznes ietekmē.
Pierādījumi par šo migrāciju nonāca zinātniekiem no nesen atklātā komēta jostas, kas griežas ap zvaigzni, tāpat kā Kuiper Belt ap Sauli.
Komētu josla izrādījās stingri vienpusīga, kas rada aizdomas, ka tie paši gravitācijas spēki, kas traucēja komētas, varēja izraisīt HD 106906b migrāciju. Tagad astronomi medī putekļainu komētu materiālu, kas varētu palikt orbītā ap planētu.
"Mēs uzskatām, ka planēta varētu sagrābt daļu no komētiskā jostas materiāla, veidojot ap to putekļainu gredzenu," teica astronoms Pauls Calas no Kalifornijas Universitātes Berkelejā.
"Mēs veicām trīs pētījumus un konstatējām provizoriskus pierādījumus par putekļu mākoni," sacīja Kalas.
Tikmēr HD 106906b vēsture zinātniekiem var būt ļoti interesanta, jo mūsu Saules sistēma līdzīgi var zaudēt vienu vai divas planētas veidošanās procesā.
Vecākā zvaigzne HD 106906b ir ļoti līdzīga Saulei, bet tās vecums ir tikai 13 miljoni gadu. (Salīdzinājumam, Saules vecums ir 4, 6 miljardi gadu). Tā atrodas apmēram 300 gaismas gadus no Zemes Dienvidu krustā.
Pētījums tika publicēts pagājušajā mēnesī Astrophysical Journal.
