Saule nezina stabilitāti un pastāvīgi nožog mums ar materiālām emisijām kosmosā. Visnozīmīgākos notikumus sauc par koronālās masas izmešanu (CME). Parasti šādas vētras sākas ar brīdinājumu siltuma vai enerģijas daļiņu pieauguma veidā. Taču nesen parādījās jauna suga, kas ir novedusi zinātniekus nobeigumā: šķiet, ka vētras parādījās no nekurienes. Tā ir “slēpta CME”.
Starptautiska zinātnieku grupa ir izveidojusi modeli, kas imitē noslēpumaino saules vētru attīstību. Šim nolūkam mēs izmantojām STEREO un SOHO misiju datus, lai izveidotu ideālu shēmu, kas sakrīt ar novērojumiem. Tas parāda, kā lēns un kluss process negaidīti veido starojošu magnētisko lauku masu uz zvaigznes, kas arī pēkšņi plūst kosmosā. Tas viss notiek bez brīdinājuma.
Ja parastā CME ātrums sasniedz 1800 jūdzes sekundē, tad tām ir 250-435 jūdzes sekundē. Šis ātrums ir tikai nedaudz augstāks nekā parastais saules vējš. Šis rādītājs nedod pietiekami daudz jaudas, lai radītu lielu telpas laika apstākļu notikumu, bet iekšējās magnētiskās struktūras dēļ tie joprojām pārkāpj zemes magnētisko lauku. Modelis izmantoja diferenciālo saules rotāciju (ekvators pagriežas ātrāk nekā stabi). Izrādījās, ka tieši šāda veida rotācija izraisa magnētisko lauku izstiepšanu dažādos ātrumos. Tas rada pietiekami daudz enerģijas, lai divas nedēļas veidotu slēptās CME. Rotācija pakāpeniski palielina magnētiskā lauka līniju intensitāti, radot saspīlētu enerģijas vītni. Maksimālā stresa brīdī viņa pēkšņi dzinās.
Šāda modelēšana palīdz labāk saprast, kā zvaigzne ietekmē mūsu telpu. Turklāt tā papildina zināšanas kosmosa laika prognozēšanā.