.
Dzīvsudrabs griežas ātrāk, nekā zinātnieki iepriekš ticējuši. Jauni pētījumi liecina, ka planēta veic pilnu rotācijas ciklu ap savu asi aptuveni deviņas sekundes ātrāk nekā iepriekš domāja. Šis skaitlis ļaus pētniekiem uzzināt vairāk par planētas kodolu.
Dzīvsudrabs ir tikai nedaudz lielāks nekā Zemes mēness Mēness. Pamatojoties uz datiem, kas iegūti no NASA kosmosa kuģa Messenger, zinātnieki uzskata, ka lielākā daļa dzīvsudraba dziļumu ir izkausēts kodols - aptuveni 70% no planētas masas. Lai pareizi aprēķinātu “šķidruma” un “cietā” proporcijas planētas iekšējā struktūrā, var izmantot Mercury jaunos rotācijas ātruma rādītājus .
„Viens no iespējamiem skaidrojumiem par dzīvsudraba ātrāku rotāciju ap tās asi ir citas planētas, Jupitera, ietekme uz tās orbītu,” sacīja Vācijas Kosmosa aģentūras Planetārās pētniecības institūta (DLR) Aleksandrs Starks. “Tā rezultātā mainās attālums no Saules, kas savukārt ietekmē planētas rotācijas ātrumu.” Dzīvsudrabs ir tuvākā planēta uz Sauli. Smaguma ietekmē tai ir 59 dienu rotācijas periods, kas korelē 3: 2 un 88 dienas dzīvsudraba apritē saulē. Par katru trīs revolūcijas periodu ap savu asi, šī planēta divas reizes cirkulē saulē. Šī attiecība ir unikāla Saules sistēmas planētām.
NASA kosmosa kuģis Messenger saņem datus, pamatojoties uz lāzera impulsu atstarošanas ātrumu no planētas virsmas. Šo informāciju salīdzināja ar reljefa modeļiem, pamatojoties uz fotogrāfijām, kas ņemtas no kosmosa kuģa.
Papildus jaunajai informācijai par dzīvsudraba kodolu planētas rotācijas ātrums ļauj pētniekiem veikt precīzākas kartes virsmas. Viņi, kā ierēdņi saka, palīdzēs organizēt turpmākos lidojumus uz Mercury. 2017. gadā Eiropas Kosmosa aģentūra plāno uzsākt BepiColombo misiju, lai turpmāk izpētītu planētas virsmu un tās iekšējo struktūru.
